Vai Bērniem Jātrenē Psiholoģiskās Prasmes?
Jā un nē.
Nē, jo specifisku darbu ar psiholoģiskajām prasmēm rekomendē sākt apmēram 16 gadu vecumā, kad jaunieša apziņa lēnām sāk nobriest un viņš lēnām kļūst spējīgs apzināties sevi un psiholoģiskā darba specifiku.
Jā, jo pārsvarā bērnības un jaunības gados psiholoģiskās prasmes attīstās kā blakusprodukts. Neiedziļinoties sporta veida specifikā, bet kopējai izpratnei varētu teikt tā – regulāri treniņi attīsta psiholoģisko noturību un disciplīnu.
Regulārs darbs apgūstot tehniku palīdz apgūt koncentrēšanas un uzmanības spējas.
Bērnībā un jaunībā tas notiek pats par sevi vairāk vai mazāk.
Sportistam nobriestot, vajadzība pēc specializēta psiholoģiskā treniņa palielinās.
Sportists jau ir nobriedis (labā gadījumā), daudz precīzāk apzinās savas stiprās un vājās īpašības.
Tas nozīmē, ka šajā brīdī var parādīties mērķtiecīgs darbs ar konkrētām lietām.
Varētu jau teikt, ka ar smagiem treniņiem ir gana, un tas ir vienīgais veids, kā izaudzināt izcilu sportistu.
Diemžēl statistika un pieredze rāda, ka tas ir iespējams tikai retos gadījumos.
Bieži vien viena izcila audzēkņa cena ir desmit citu sabojātas veselības un attieksme pret sportu.
Tas nozīmē, ka jau no bērnības ir svarīgi pieiet treniņu procesam arī ar psiholoģisku sapratni.
Ar sapratni par to, ka katram jaunietim ir nepieciešamas īstas, autentiskas attiecības un sarunas, kas viņu notur konkrētajā vietā.
Individuālu īpašību izcelšana un skaidrošana par to, ka katram patstāvīgi jāstrādā ar savu raksturu. Arī daudzas citas lietas.
Negribētos apgalvot, ka tagad būtu vērts pārplānot pilnībā visu treniņu procesu, nē.
Rekomendācija būtu tāda – katrā sporta veidā svarīgākās mentālās īpašības var atšķirties, tas nozīmē, ka plānojot treniņus, treneris var sev pajautāt – kādas ir svarīgākās psiholoģiskās īpašības šajā sporta veidā?
Ja tās būs piecas vai sešas, tas nozīmē, ka gada laikā noteikti var ieplānot vairākus ciklus, kur katrā tiek atvēlēts laiks šo īpašību treniņam, integrējot jau esošajos treniņu uzdevumos.
Piemēram, tenisā šīs īpašības ir koncentrēšanās spējas – uzmanības noturība un pārslēgšana, pozitīva pašruna, relaksācija, pašregulācija.
Pieņemsim, ka trešajā treniņu ciklā tiek izvēlēta uzmanības noturības spēja.
Tas nozīmētu, ka, piemēram, vienu mēnesi katrā treniņā tiek atvēlēts laiks, kad iekšpuses piespēļu vingrinājumiem sportistiem tiek dots papildus uzdevums – izpildot 20 piespēles, koncentrēt uzmanību uz konkrētu vietu pretinieka laukumā.
Vai cits variants – koncentrēt uzmanību uz savu dominējošās rokas plaukstu.
Šādā veidā nebūtu jāpārdomā viss treniņu cikls, un svarīgāko psiholoģisko spēju treniņš tiktu integrēts jau esošajā plānā, tikai ar daudz lielāku precizitāti un apzināšanos par sasniedzamajiem mērķiem.