Kā Izskatās un Domā Vienota Komanda?
Mums visiem ir ego.
Tas ir normāli, tas ir vajadzīgs, un tas arī būs vajadzīgs.
Bērnībā spēlēšana komandā ir par prieku, jautrību, kopā spēlēšanu ar draugiem.
Un ir labi, ja ir tāda iespēja — spēlēt priekam.
Galu galā — iekšējā motivācija ir primārais, kas palīdz sportistiem tikt un spēlēt elitē.
Pieaugot un spēlējot profesionāli, palielinās arī atbildība — gan savā, gan komandas priekšā.
Kā vecākam, kurš dzīvo ģimenes dzīvi, personīgais “Es” paplašinās līdz ģimenes “Mēs”. Tā ir ģimenes vienotība.
Komandā ir līdzīgi — ir labi, ja tajā esošie ir ar briedumu un spējīgi paplašināt savu “Es” līdz komandas “Mēs”.
Sašaurinot visas darbības un mērķus komandu spēlē, viens un galvenais mērķis ir — gūt punktu.
Tas nozīmē, ka visu komandas spēlētāju galvās ir jābūt vienai galvenajai domai — gūt punktu. Tas ir mērķis.
Lai šo mērķi noturētu, apakšā kā pamatam ir jābūt trenētām fiziskajām īpašībām, tehnikai, spēles taktikām jābūt neapzinātas kompetences līmenī, kā arī katra spēlētāja psiholoģiskajām spējām jābūt trenētām un komunikācijai komandā — kvalitatīvai.
Katru reizi, kad spēlētājs nonāk emocijās un sāk uzvesties nekontrolēti — mērķa apziņa ir zudusi.
Katru reizi, kad spēlētājs sāk lamāties ar pretiniekiem vai tiesnešiem — mērķis attālinās.
Katru reizi, kad spēlētājs izteikti koncentrējas uz taktikas izspēli, viņa mērķis gūt punktu attālinās, jo fokuss ir citur.
Tas nozīmē, ka, ja visi pamata faktori izpildās, tad komandas biedru galvās ir viens vienīgs mērķis — gūt punktu.
Un mērķtiecīgi vienotu komandu atšķirt no tādas, kas tāda nav, ir gana vienkārši.
Cilvēki to jūt intuitīvi — pat ja nevar īsti paskaidrot.
Vienotā komandā ir jābūt sarunām, līdz ar to — skaidrībai par komandas galvenajiem mērķiem, lomām un vērtībām.
Šie ir jautājumi, uz kuriem vēlāk bāzējas viss treniņu process.
Protams, dzīve nav ideāla, un ir viegli teikt, kā lietām būtu jābūt. To prot katrs.
Tāpēc mēs adresējam problēmas un strādājam ar to, lai — ja ne kļūstam ideāli — tad vismaz kļūstam labāki.